Kāpēc pēc{0}}metināšanas ir nepieciešama apstrāde
Nerūsējošā tērauda cauruļu lieliskā izturība pret koroziju izriet no plānas, hroma{0}}bagātas oksīda plēves uz virsmas. Šī plēve tiek viegli iznīcināta apstrādes laikā: metinot, griežot, zāģējot, urbjot un liekot visus bojājumus vai piesārņo to, un spontāna, pilnīga re{2}}pasivācija nevar notikt uz netīras virsmas. 304-tipa nerūsējošā tērauda caurule ar bojātu plēvi var ciest no lokālas korozijas un pat rūsas relatīvi vieglos korozijas apstākļos, tāpēc apstrāde pēc metināšanas nav kosmētiska, bet gan funkcionāla.
Kas notiek ar metināšanas zonu
Metināšana paātrina oksidāciju gan metināšanas šuves iekšējā, gan ārējā pusē, kā arī karstuma{0}}ietekmētajā zonā. Oksidācija ir redzama kā krāsas maiņa, un krāsa ir tieši saistīta ar oksīda slāņa biezumu. Salīdzinot ar pirms-metinājuma oksīda slāni, slānis izmainītajā zonā ir biezāks, un tā sastāvs ir mainījies: hroms ir noplicināts, kas samazina lokālo izturību pret koroziju. Tipiska metinājuma šuves krāsas maiņa seko secībai no gaišiem salmiem līdz zilai līdz pelēkai, oksīdam kļūstot biezākam. Caurules iekšpusē oksidāciju un krāsas maiņu var samazināt, izmantojot piemērotu atpakaļ-attīrīšanas gāzi, kas saglabā iekšējo metināšanas virsmu gaišu un samazina nepieciešamo pēc-metināšanas darbu.
Ķīmiskās apstrādes metodes
Kodināšana
Kodināšana nekavējoties noņem metināto oksīda slāni un hroma{0}}noplicināto metālu tieši zem tā. To var uzklāt iegremdējot, ar kodināšanas pastu vai izsmidzinot. Kodināšanas šķīdums parasti ir slāpekļskābes un fluorūdeņražskābes maisījums; precīza koncentrācija ir atkarīga no tērauda markas un oksīda biezuma.
Pasivēšana
Pasivācija ir ķīmiska apstrāde, kas pēc kodināšanas atjauno hromu{0}}bagāto oksīda plēvi. To bieži veic kā papildu darbību-vai arī abas apvieno vienā skābes vannā. Pasivācija nenoņem ievērojamu metālu; tas tikai no jauna{4}}veido aizsargplēvi uz tīras virsmas.
Elektrolītiskā pulēšana
Elektrolītiskā (elektroķīmiskā) pulēšana anodiski noņem smalku virsmas slāni, veidojot gludu, spilgtu un ļoti pret koroziju noturīgu{0} virsmu. To izmanto vietās, kur nepieciešama higiēniska, zema-berzes vai spoguļa apdare, piemēram, pārtikas, farmācijas un pusvadītāju cauruļvados.
Mehāniskās apstrādes metodes
Mehāniskās metodes novērš krāsas maiņu un piesārņojumu ar noberšanos: smilšu strūklu, skrošu strūklu ar stikla vai keramikas lodītēm, slīpēšanu, suku un pulēšanu. Tie ir ātri, neprasa ķīmiskas vielas un neatstāj skābes atlikumus. To galvenais trūkums ir tas, ka tie var iesmērēt piesārņotājus uz virsmas, un pats instrumenta materiāls var atstāt svešas dzelzs daļiņas, kas vēlāk rada rūsas plankumus.
Ķīmiskā vai mehāniskā: kā izvēlēties
| Faktors | Ķīmiskā (marinēšana / pasivēšana) | Mehāniskā (strūklu tīrīšana / suku / pulēšana) |
|---|---|---|
| Oksīda noņemšana | Pabeigts, tostarp slānis, kurā nav{0}}hroma satura | Efektīva pret redzamu krāsas maiņu |
| Virsmas izskats | Matēts, viendabīgi pelēks{0}}balts | Gaišs, var pulēt līdz spoguļa apdarei |
| Piesārņojuma risks | Skābes atlikumi ir jāizskalo; izgarojumi tīrās telpās | Var iestrādāt svešu dzelzi vai izsmērētus piesārņotājus |
| Pielietojamība iekšējām virsmām | Skābes iegremdēšana vai cirkulācija; efektīvs uz urbuma | Grūti vai neiespējami mazās{0}}urbuma caurulēs |
| Ātrums un izmaksas | Lēnāk, nepieciešama skābes pārvaldība un IAL | Ātrāks, vienkāršāks aprīkojums |
| Vislabākais priekš | Metināšanas šuves, iekšējās virsmas, pilnīga plēves atjaunošana | Ārējās virsmas apdare, lielas platības, izskats |
Ne viens, ne otrs maršruts nav pietiekams prasīgam pakalpojumam. Kodināšana un pasivēšana noņem oksīdus un piesārņotājus, bet var neatbilst izskata prasībām, un ķīmisko vielu izgarojumi var piesārņot tīru telpu. Mehāniskā apstrāde var nodrošināt labu ārējo virsmu un izskatu, taču tā var izsmērēt vai iegult svešķermeņus. Praksē ārējā virsma bieži tiek apstrādāta mehāniski, savukārt metinātās šuves un iekšējās virsmas tiek kodinātas un ķīmiski pasivētas.
Drošības un kvalitātes apsvērumi
Kodināšana un pasivēšana ietver stipras skābes. Darbs jāveic ar atbilstošu ventilāciju, skābes-izturīgiem cimdiem, tuvumā esošajām sejas aizsargierīcēm un acu skalošanas stacijām, un pirms iztukšošanas skalojamais ūdens ir jāapstrādā. Pēc ķīmiskās apstrādes pārbaudiet, skalojot līdz neitrālai un, ja nepieciešams, apstipriniet pasivāciju ar vara sulfāta vai fericianīda testu saskaņā ar piemērojamo standarta praksi. Mehāniskām metodēm izmantojiet īpašus nerūsējošā tērauda instrumentus un tīrus abrazīvus līdzekļus, lai neiekļūtu svešas dzelzs daļiņas; Pēc mehāniskā darba ieteicams veikt galīgo pasivāciju, ja caurule ir paredzēta korozijai.
Bieži uzdotie jautājumi
Vai nerūsējošā tērauda caurulēm vienmēr ir nepieciešama pēc-metinājuma kodināšana?
Ikreiz, kad metināšanas zonā ir mainījusies krāsa un caurule tiek izmantota mitrā vai korozīvā vidē, kodināšana ir nepieciešama, lai noņemtu hroma-noplicināto oksīda slāni un atjaunotu izturību pret koroziju. Tīri dekoratīvai lietošanai iekštelpās var būt pieņemama mehāniskā tīrīšana, taču izturība pret koroziju saglabāsies zemāka nekā parastajam metālam.
Ko nozīmē metinātās šuves krāsas maiņas krāsas?
Krāsu secība no gaišiem salmiem līdz brūnai, zilai un pelēkai norāda uz arvien biezāku oksīda slāni un līdz ar to dziļāku hroma samazināšanos. Parasti, jo tumšāka krāsa, jo vairāk metāla ir jānoņem kodināšanas laikā. Krāsu novērtējums ir subjektīvs, tāpēc tas ir jāapstiprina ar skābes kodināšanas izmēģinājumiem vai korozijas testu sērijas pirmajai daļai.
Vai kodināšanas pastu var izmantot caurules iekšpusē?
Kodināšanas pastu ir grūti uzklāt un izskalot mazās{0}}caururbuma caurulītēs, un tajā var palikt atlikumi. Iekšējām virsmām priekšroka dodama iegremdēšanas vai cirkulācijas kodināšanas šķīdumam, kam seko rūpīga skalošana un pasivēšana. Garām līnijām standarta pieeja ir recirkulācijas cilpa ar pareizu izlietotās skābes iznīcināšanu.
Kāpēc nerūsējošais tērauds pēc metināšanas rūsē, ja tas ir nerūsējošs?
Nerūsējošais tērauds ir izturīgs pret koroziju tā hroma oksīda plēves dēļ, nevis tāpēc, ka tas ir inerts. Metināšanas karstums iztukšo hromu izmainītajā zonā un nogulsnē dzelzi un citus piesārņotājus uz virsmas. Kad plēve ir pazudusi un virsma ir piesārņota, pat vieglā vidē var sākties punktveida korozija un galvaniskā korozija. Pēc-metināšanas šuves apstrāde atjauno plēvi.
Kāda ir atšķirība starp kodināšanu un pasivēšanu?
Kodināšana noņem bojāto oksīda slāni un plānu hroma -metāla slāni, izmantojot skābes maisījumu. Pasivācija re-veido aizsargājošu hromu-bagātu plēvi uz tīras virsmas, parasti ar slāpekļskābes vai citronskābes šķīdumu. Kodināšanas tīrīšanas līdzekļi; pasivēšana atjauno aizsargķīmiju. Tos bieži veic secīgi vienā ārstēšanas ciklā.
Vai ar spridzināšanu var izmantot plānas{0}}nerūsējošā tērauda caurules?
Jā, bet ar piesardzību. Abrazīvā strūkla var izkropļot plānās sienas un iegult abrazīvas daļiņas. Plānās -sienu caurulēm izmantojiet mīkstus abrazīvus līdzekļus, piemēram, stikla lodītes vai smalku keramikas materiālu zemā spiedienā, vai arī pārejiet uz suku un kodināšanu, kas ir maigāka pret pamatni.